Alpakas

Alpaku dzimtene ir Dienvidamerika – Bolīvija, Peru, Čīle un Ekvadora. Vislielākie ganāmpulki sastopami Peru pakalnē un augstākās vietās Andos, kur tās meklē barību.
Pirmās alpakas ‘’Rakšos’’ tika ievestas 2008.gadā no Dienvidamerikas.
Alpaka (Vicugna pacos) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) Andu kalnos, Dienvidamerikā dzīvojošs mājdzīvnieks, ārēji līdzīgs mazai lamai.
Alpakas vienmēr ir tikušas audzētas, lai iegūtu vilnu, no kuras gatavo segas, cepures, apmetņus (pančo), vilnas audumus apģērbu šūšanai, cimdus, zeķes, šalles, džemperus un citus adītos izstrādājumus. Saskaņā ar Peru klasifikāciju no alpakas iegūst vilnas dzīparus vairāk kā 52 dabīgos toņos, saskaņā ar Starptautisko klasifikāciju 22 toņos. Alpakas kā mājdzīvniekus vilnas iegūšanai Dienvidamerikas indiāņi ir audzējuši vairākus tūkstošus gadu. Inku impērijas pastāvēšanas laikā no alpaku vilnas darinātus apģērbus varēja atļauties tikai augstdzimušie. Dienvidamerikā tiek izmantota arī alpaku gaļa, bet komerciāli realizēta ļoti reti
Alpaka ir ievērojami mazāka nekā lama. Tās ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 1,2 – 2,25 m, augstums skaustā ir 90 — 130 cm, svars 54 — 68 kg.
Lai arī ar vilnu apaugusi alpaka izskatās masīva, tās ķermenis ir slaids un smalki veidots, tai ir garš kakls un kājas, smalka galva un proporcionāli garas un smailas ausis.
Alpakai priekšzobi aug tikai apakšžoklī, bet augšžoklī ir cieta, rievota smaganu plāksne. Tēviņam priekšzobi, kā arī apakšējie ilkņi attīstās par cīņai piemērotiem zobiem, un tie ir garāki par 3 cm. Mātītei zobi tik gari neattīstās.
Alpakas vilna var izaugt līdz 50 cm garā apmatojumā un tas aug uz visa ķermeņa. Turklāt matojums var būt ļoti daudzās un dažādās krāsās: gan vienkrāsains, gan raibs. Izšķir divas alpaku šķirnes: huacaya (huakaija) un suri. Populārāka audzēšanai ir pirmā šķirne. Galvenā atšķirība ir tāda, ka huacaya šķirnes vilna ir īsāka nekā suri šķirnes alpakām.
Huacaya alpakām ķermeni, kaklu un ciskas sedz garš, cirtains matojums, bet uz galvas un kāju apakšdaļā tas ir īss. Suri alpakām vilna ir zīdaināka un aug ātrāk, turklāt matojums nav cirtains.
Pateicoties biezajam kažokam, alpakai nav problēmu izturēt kalnu krasās temperatūras maiņas, kad naktīs temperatūra noslīd līdz 0°C, bet dienās strauji iesilst līdz 16°C. Tomēr alpakas izdzīvošana vairāk vai mazāk ir atkarīga no cilvēka. Vilna tiek cirpta reizi gadā, no vienas alpakas iegūstot 2,2 — 4,5 kg vilnas.
Alpakas ir ļoti sabiedriskas, ziņkārīgas un draudzīgas ne tikai savā starpā, bet arī pret cilvēku. Tās parasti ganās kopā ar lamām, aitām un kazām. Alpakas veido nelielus ģimeņu barus, kurā ir viens dominējošais tēviņš, vairākas pieaugušas mātītes (5 — 10) un to mazuļi. Alpakas ir arī ļoti uzmanīgas un modri vēro apkārtni, skaļi paziņojot visam baram, ja pamana kādas briesmas. Mazākiem plēsējiem alpaku tēviņi uzbrūk ar zobiem un priekškājām, kožot, spļaujot un sperot. Spļauj arī mātītes, ja kāds tuvojas tās mazulim.
Ne visas alpakas spļaudās, bet to spēj darīt ikviena alpaka. Tās spļauj ne tikai uz ienaidniekiem, bet spļaudās arī savā starpā un reizēm var spļaut uz cilvēkiem. Savstarpēji tās spļaudās, lai noskaidrotu dominanci barā, bet uz cilvēkiem spļauj aiz bailēm. Spļāviens sastāv no siekalām, daudz gaisa un nedaudz kuņģa sulas, kas ir zaļā, zāles krāsā.
Visas ganāmpulka alpakas kakas cenšas atstāt īpašās vietās, veidojot kaku kaudzes. Šajās vietās tās zāli neēd. Turklāt tēviņi veido atsevišķu fekāliju kaudzi. ‘’Rakšos’’ tās tiek savāktas ar speciālu lielu mēslu savācēju – putekļusūcēju un izmantotas pārstrādei. ‘’Rakši’’ šobrīd strādā pie dzīvnieku mēslu pārstrādes īpašās, augsni barojošās granulās, kas ir videi draudzīgas.
Alpaku mātītes dzimumbriedumu sasniedz 12 — 15 mēnešu vecumā, bet tēviņi 30 — 36 mēnešos. Vairošanās sezona alpakām nav noteikta un pārošanās var notikt jebkurā laikā, kad mātīte tam ir nobriedusi.
Grūsnības periods ilgst apmēram 11 mēnešus (342 — 345 dienas). Piedzimst viens mazulis, kas sver 8 — 9 kg. Māte mazuli zīda 6 — 8 mēnešus. Mazuļi reizēm pieiet zīst pienu pie svešas mātītes, kuras var reaģēt ļoti dažādi: atļaut zīst, vienkārši aiziet projām vai censties padzīt mazuli, apspļaudot viņu.
Alpaku dzīves ilgums ir 15 — 25 gadi.