LAMAS
Lamu dzimtene ir Bolīvija, Peru un Čīle.
Pirmās lamas ‘’Rakšos’’ tika ievestas 2006.gada septembrī no Vācijas.
Lamas ir draudzīgas un pacietīgas, bet mēdz būt arī ļoti spītīgas tāpat kā ēzeļi. Tās var apstāties vai nogulties un jūs neko viņām nevarēsiet izdarīt. Lamas savu neapmierinātību izpauž ļoti skaidri – atglauž ausis, saceļ asti un, atrijot no kuņģa barību, spļauj tieši uzbrucējam virsū.
Lamas vairojas vasarā, lai pēc 11 mēnešiem mazulis piedzimtu vēl siltajā laikā. Mazulim piedzimstot, tas pusstundas laikā nožūst un pats jau sāk staigāt. Lamas dzīvo aptuveni 20 – 25 gadus.
Atšķirībā no kamieļiem, kuru dzimtai lamas pieder, tām nav kupru. Lamām ir slaids ķermenis, garas kājas un kakls, īsa aste, maza galva un lielas ausis. No visām lamu cilts sugām lama ir vislielākā. Lamas augstums skaustā ir 109 – 119 cm, svars 130 – 180 kg.
Kažoka matojums ir garš, ar biezu pavilnu. Krāsa var būt ļoti dažāda, gan vienkrāsaina, gan ar raibumiem. Aste ir īsa, apaugusi ar biezu un mīkstu vilnu. Pēdas ir nelielas, ar diviem pirkstiem.
Lamas ir ļoti veiklas un graciozas. Tās ātri un viegli kāpelē pa klinšu nogāzēm. Īpaši spilventiņi pēdu apakšpusē soli padara mīkstu un vieglu. Andos augsnes kārtiņa ir plāna un zāle reta, bet lamas zemi izmīņā daudz mazāk nekā zirgi un mūļi. Turklāt šo dzīvnieku aukslējas un zobi ir veidoti tā, ka, plūkdamas augus, lamas nebojā to saknes.
Tās barojas ar visa veida zālaugiem un citiem augiem. Līdzīgi kā govis tās zāli vispirms saplūc un, nedaudz pakošļājot, norij, bet pēc tam atgremo un vēlreiz sakošļā. Ūdeni tās patērē ļoti minimāli. Pieticība barībā un ūdens patēriņā ir nepieciešamas īpašības, dzīvojot augstkalnos. Kad lamas ir satrauktas, tās spļaudās tāpat kā kamieļi. Tās nespļaudās ar siekalām, bet atrij pirmā kuņģa saturu un to izspļauj.
Lamas ir ļoti sabiedriski dzīvnieki un savstarpējās attiecības nosaka vieta hierarhijā. Augstāk stāvoša lama mēdz spļaut uz hierarhijā zemāk esošu bara locekli. Atrašanās vieta hierarhijā ir ļoti mainīga, tā tiek no jauna izcīnīta un pierādīta, savstarpēji grūstoties, speroties un spļaudoties. Biežāk savas attiecības noskaidro tēviņi. Lamas ļoti reti spļauj uz cilvēkiem. Visbiežāk tas notiek, ja lamas no mazotnes audzina ciešā kontaktā ar cilvēkiem. Šādos gadījumos lama cilvēku uztver kā bara locekli. Lai arī lamas nepārtraukti ir aizņemtas ar hierarhijas attiecību kārtošanu, barā tās viena par otru rūpējas un aizsargā pret ienaidniekiem. Lamas savā starpā komunicē ar ķermeņa valodu un balsi.