Vienkupra kamielis

Vienkupra kamielis jeb dromedārs ir liela auguma kamieļu dzimtas pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris. Nav īsti zināms, kur vienkupra kamielis ir ticis atklāts. Iespējams, tas pirmo reizi izmantots kā mājdzīvnieks Somālijā vai Arābijas pussalā pirms apmēram 4000 gadiem. Līdz mūsdienām nav izdzīvojusi vienkupra kamieļa savvaļas forma. Pasaulē mājo apmēram 15 miljoni vienkupra kamieļu, kuri visi ir mājdzīvnieki vai mājas kamieļu pēcteči, pat, ja tie dzīvo savvaļas apstākļos, piemēram, Austrālijas savvaļas kamielis.
‘’Rakšos’’ pirmais vienkupra kamielis tika atvests 2013.gada jūlijā.
Vienkupra kamielis ir liels pārnadzis, otra lielākā suga kamieļu dzimtā. Par to nedaudz lielāks ir tikai divkupru kamielis.
Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Tā ķermeņa augstums skaustā ir 1,8 — 2,1 m, ķermeņa garums 3 m, svars 400 — 600 kg. Ļoti liels tēviņš var svērt pat 1000 kg, neatpaliekot augumā no divkupru kamieļa. Mātītes augstums skaustā ir 1,7 — 1,9 m, svars 300 — 540 kg.
Vienkupra kamielim ir garš, izliekts kakls, dziļas, šauras krūtis un uz muguras viens kupris, kura saistaudos uzkrājas tauki — barības rezerves nebaltām dienām. Kupra lielums ir atkarīgs no kamieļa barošanās iespējām. Tas kļūst mazāks, samazinoties barības daudzumam, kā arī badošanās apstākļos.
Vienkupra kamieļa lūpas ir biezas un piemērotas asu, dzeloņainu augu plūkšanai. Tam ir raksturīgs karameļu brūns vai smilšu dzeltens kažoks, lai gan var būt arī ļoti tumši brūni, gandrīz melni vai gandrīz balti īpatņi.
Matojums uz pakakles, pleciem un kupra aug garāks nekā uz pārējā ķermeņa. Vienkupra kamielim ir garas kājas un katrai pēdai divi pirksti. Platās pēdas kā visiem biezpēdaiņiem ir piemērotas ceļošanai pa karstām smiltīm, bet tās var viegli savainot ar asiem akmeņiem un tās ļoti slīd slapjā, dubļainā laikā.
Atšķirībā no daudziem citiem četrkājainajiem zīdītājiem vienkupra kamielis ejot paceļ vienas puses priekškāju un pakaļkāju, pēc tam otras puses kājas. Tādējādi tas ejot šūpojas no viena sāna uz otru. Līdzīga gaita ir arī žirafēm.
Tēviņam ir mīkstas aukslējas, kas riesta laikā nokarājas kā sārta soma, un ir redzama mutes kaktiņos, tādējādi piesaistot mātīšu uzmanību. Mīkstās aukslējas mutes kaktiņos nezinātāji mēdz uzskatīt par mēli.
Lai aizsargātu acis no smiltīm, vienkupra kamielim ir ļoti biezas skropstas un kuplas uzacis, bet, lai maksimāli saglabātu sevī ūdeni, kamielis spēj mainīt ķermeņa temperatūru (min. 34 °C, maks. 41,7 °C). Vienkupra kamielim ir ļoti laba redze un oža.
Vienkupra kamieļa mātītes dzimumbriedumu sasniedz 3 gadu vecumā, bet pirmo reizi pārojas 4 vai 5 gadu vecumā. Arī tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 3 gadu vecumā, bet spēka gadus sasniedz 6 gadu vecumā. Riesta laiks vienkupra kamieļiem ir ziemā, maksimumu sasniedzot lietus sezonā. Ja mātīte nesapārojas, tā meklējas atkārtoti. Viena meklēšanās ilgst tikai dažas dienas.
Vairošanās sezonas laikā tēviņi ne tikai iezīmē teritoriju ap mātītēm, bet apšļāc ar urīnu arī savas astes. To mutes kaktiņos var redzēt sārtās, mīkstās aukslējas, kā arī tiem pastiprināti izdalās siekalas. Viens otru tie cenšas iespaidot ar iespējami lielāku augumu, maksimāli izslienoties un cenšoties atrasties pēc iespējas augstāk par pretinieku. Vienlaicīgi tie izdod zemas skaņas, atliecot kaklus.
Grūsnības periods ilgst 15 mēnešus, piedzimstot vienam kamielēnam. Drīz pēc piedzimšanas mazulis spēj sekot savai mātei. Māte par savu mazuli rūpējas 1 — 2 gadus. Vienkupra kamielis vidēji dzīvo līdz 40 gadu vecumam, bet saudzīgos apstākļos, piemēram, zoodārzā pat līdz 50 gadiem.